Basketbola likmes

Tiek dēvēts arī par „pusēm” („sides”). Šo sporta likmes veidu raksturo divas puses: favorīts un nefavorīts. Ja jūs izvēlaties mača favorītu, jūs noteiktu punktu skaitu atdodat otrai komandai. Tas nozīmē, ka jūs šos punktus noņemat nost no spēles gala rezultāta, lai noteiktu rezultātu pret otru komandu.

Savukārt, ja jūs liekat likmi uz nefavorītu, iegūtie papildus punkti no otras komandas jāpieskaita spēles gala rezultātam, lai noteiktu uzvarētāju. Līdzīgi kā gandrīz visu līniju gadījumā, ja ir neizšķirta iznākums, jūs saņemat uzlikto naudu atpakaļ.

Mūsu izvēle basketbola totalizatoriem

Šis likmes veids izslēdz punktu handikapu, un šajā gadījumā jūsu izvēlētajai komandai jāuzvar tikai ar viena punkta starpību. Ja jūs izvēlaties favorītu, rēķinaties, ka jums ir jāsamaksā vairāk, lai nopelnītu mazāk.

Ja jūs izvēlaties nefavorītu, jums jāuzliek neliela naudas summa, lai laimētu vairāk. Sastādot koeficientus, tiek ņemts vērā komandu spēku samērs.

Virs/zem likmes

Šim likmes tipam nav nekāda saistība ar punktu handikapu vai mača uzvarētāja likmi. Virs/zem likmju pamatā – cik daudz punktus mačā gūs abas komandas. Jums jāizvēlas virs vai zem izliktā līnija.

Reizinājums

Šis likmes veids ir ar augstu risku un augstu atlīdzību. Šīs likmes gadījumā ir grūti uzvarēt, bet toties apmaiņā pret to ir iespēja iegūt lielu laimestu. Reizinājuma gadījumā jūs liekat likmi uz divām līdz 12 komandām un, lai laimētu, visiem mačiem ir jāuzvar. Tas nozīmē – viens zaudējums un jūsu biļete jāmet miskastē. Apakšā redzamajā tabulā apskatīti daži reizinājuma koeficienti, lai labāk saprastu, kā šis likmes

Kā redzams, ja jūs spējat trāpīt uz 12 komandu reizinājumu, jūsu uzliktā naudas summa tiek reizināta ar koeficientu 1801. Praksē tas tiek piedzīvots ļoti reti.

„Teaser” likmes

„Teaser” likme ir līdzīga reizinājumam tajā ziņā, ka jums ir precīzi jāprognozē visi mači, bet atšķirībā no reizinājuma „teaser” likmes gadījumā ir atļauts pabīdīt punktu handikapus savā labā. Apakšā redzamā „teaser” likmju tabula uzskatāmi parāda, par cik punktiem jūs varat pabīdīt līniju un, ko tas maksās, jeb kādi būs koeficienti.

„Pleaser” likmes

„Pleasers” likmes ir reizinājuma un „teaser” likmju sajaukums, bet tikai darbojas apgriezti. Tā vietā, lai izmantotu punktus jūsu labā, šajā gadījumā punkti tiek atdoti, kā rezultātā ir grūtāk nosegt handikapu. Apmaiņā pret to bukmeikeri piedāvā milzīgus koeficientus. Apskatīsim „pleaser” likmju karti:

Šo likmju gadījumā spēkiem mērojas spēlētājs pret spēlētāju, piemēram, Tims Dankans pret Kobi Braientu – kurš gūs visvairāk punktus spēlē u.tml.. Tās var būt arī smieklīgas likmes, piemēram, kurš spēlētājs pirmais iegūs bumbu vai pirmais gūs punktus. Šāda tipa likmes netiek rekomendētas.

Šādu likmju gadījumā, kad par pamatu tiek izmantoti spēlētāju statistikas rādītāji, var atrast labu derību vērtību. Padoms: neskatieties uz spēlētāja vidējiem statistikas rādītājiem sezonas garumā, bet izpētiet, kā spēlētājs spēlē pret konkrēto komandu.

Sporta likmju pasaulē ir daudz un dažādu stratēģiju un teoriju. Viena ir populārāka, otra varbūt ne tik ļoti. Tomēr ir viena teorija, kas ir novērota jau vairākus gadus, kā arī ir ieteikmējusi arī pašus bukmeikerus. Zig-Zag teorijas galvenais princips ir sekojošs: ja komanda vienā no spēlēm nosedz handikapu, tad nākamajā spēlē ir jāliek pret šo komandu.

ESPN Insider jau šo tēmu ir apskatījis un varbūt tas nav nekas oriģināls no mūsu puses, bet atsaucoties uz Čeda Milmana rakstiem (Chad Millman) sniegsim ieskatu šajā teorijā ar atskatu NBA play-off vēsturē.

Šai teorijai ir 2 nosacījumi:

• tā nedarbojās uz sērijas pirmo spēli,
• tā sākās no jauna tiklīdz nomainās lokācijas vieta spēlēm.

Zig-Zag teorija darbojās uz pirmajām četrām spēlēm, un teorijas ietvaros var izvēlēties kādu no komandām tikai 2. un 4. spēlē, bet sērijas 1. un 3. spēle darbojās, kā pamatojums tam, ko darīt nākamajā mačā!

Tomēr ir jāatzīst šīs teorijas viens no lielākajiem trūkumiem: ne jau tikai likmju licēji zin par šo teoriju, to ļoti labi apzinās arī bukmeikeri, līdz ar to arī pielāgojot līnijas atbilstoši tam, kā varētu reaģēt publika. Tādēļ ļoti bieži šīs teorijas ietvaros vērtība, kas varētu būt uz handikapu, sekojot Zig-Zag teorijai, ir pazudusi pirms tā vēl vispār ir parādījusies. Tomēr tas nenozīmē, ka šī teorija nevar strādāt.

Zig-Zag teorija , piemēram 2009./10. gada NBA sezonā ir strādājusi ar mainīgām sekmēm, bet visuzskatāmāk ta ir redzama Suns un Trailblazers sērijā! Pirmajā spēlē Suns bija 8.5 punktu favorīti, tomēr daudziem par pārsteigumu piekāpās traumām nomāktajai Trailblazers komandai. Otrajā sērijas spēlē Suns atkal saņēma -8.5 punktu handikapu (nereti šis handikaps 2. un 4.spēlē būs pavirzījies par labu komandai, kas ir nospēlējusi vājāk iepriekšējo spēli).

Suns šo spēli uzvarēja ar 29 punktu pārsvaru, nospēlējot daudz labāk un precīzāk, tādējādi apstiprinot teorijas pamatnosacījumu par to, ka zaudētājkomanda izdarīs attiecīgos secinājumus un nospēlēs daudz labāk. 3.spēle jau risinājās Portlendā, un Suns atkal nospēlēja lieliski un, neskatoties uz +1.5 punktu handikapu, uzvarēja spēli. Tomēr jau 4.spēlē Suns bija 2 punktu favorīti, bet 19 punktu uzvara pārvērtās zaudējumā ar 9 punktu deficītu. Tā kā abos gadījumos šajā sērijā Zig-Zag teorija nostrādāja, bet tā nebūt nav perfekta.

Teorija pirmajās kārtās ir strādājusi tikai 2 sērijās, bet 1 no sērijām ir atnesusi zaudējumus abās spēlēs.

Tātad kopumā šīs teorijas rezultāts play-off ievadā bija 9-6-1. Līdz ar to sanāk, ka sekojot šai teorijai pirmajā play-off kārtā nauda būtu nopelnīta, bet tas nebūt negarantē pozitīvu iznākumu otrajā play-off kārtā.

Atšķirībā no Amerikāņu futbola, beisbola un hokeja, NBA nav tik ierobežots gūto punktu skaits. Citos pieminētajos sporta veidos jūs redzēsiet daudz mazāk gūto punktu/vārtu skaitu. Ja jūsu atbalstītā komanda pārāk daudz atpaliek no otras komandas, vairāk nav nozīmes, cik daudz laika atlicis līdz mača beigām. NBA gadījumā jūsu atbalstītā komanda cīnās par uzvaru līdz pat mača beigu signālam.

Padomājiet par to kādu brīdi! Piemēram, ja jūs izvēlaties likt likmi uz -8 punktu favorītu Amerikāņu futbolā un sešas minūtes pirms mača beigām ir neizšķirts, un pretiniekiem ir bumba, vai būtu reāli, ka jūsu likme uzvarēs? Atbilde: visticamāk, ka nē. Tagad attiecināsim šo pašu situāciju uz NBA maču, turklāt noņemot četras minūtes – tātad ir palikušas divas minūtes līdz mača beigām. Vai šajā gadījumā būtu reāli nosegt -8 punktu handikapu? Kā zināms, komandām metiens jāizdara 24 sekunžu laikā un katrs precīzais metiens ir divu vai trīs punktu vērtē. Tātad būs nepieciešami tikai trīs līdz četri grozi, lai nosegtu iepriekš minēto handikapu. Protams, jāpiekrīt, ka arī otra komanda var gūt punktus. NBA gadījumā divas minūtes var vilkties veselu mūžību, it īpaši ja abas komandas ir līdzīgas spēkos.

Apskatīsim citu scenāriju. Iztēlojieties, ka ir beidzies puslaiks basketbolā un Amerikāņu futbolā, ir piektais innings beisbolā un otrā perioda beigas hokejā. Kuram no turpmāk apskatītajiem četriem scenārijiem ir vislielākā piepildīšanās iespējamība?

• Komanda, uz kuru jūs liekat likmi beisbolā, atpaliek par sešiem raniem.
• Komanda, uz kuru jūs liekat likmi hokejā, zaudē ar trīs vārtu starpību.
• Komanda, uz kuru jūs liekat likmi Amerikāņu futbolā, ir zaudētājos ar 21 punkta starpību.
• Komanda, uz kuru jūs liekat likmi NBA, zaudē ar 22 punktu starpību.

Atbilde, protams, ir tāda, ka visticamāk piepildīsies ceturtais scenārijs. Pirmajos trīs gadījumos ir grūti izmainīt starpību rezultātos. Kamēr šajos trīs sporta veidos komandas dažreiz atspēlējas, NBA gadījumā komandas vienmēr veic izrāvienus. Katru sezonu ir salīdzinoši daudz spēles, kurās komanda, esot zaudētājos ar 10, 15 vai pat 20 punktu starpību, atspēlējas un uzvar. Tāpat ir daudz tādu maču, kuros nefavorīts ievērojami atpaliek un beigu beigās piedzīvo zaudējumu tikai ar dažu punktu starpību. NBA gadījumā jums gandrīz vienmēr ir cerības uz labvēlīgu iznākumu līdz pat mača beigām. Vai jūs to varētu teikt par kādu citu sporta veidu?

Beidzot parunāsim par virs/zem līniju. Iespējams, jūs jau esat sapratuši, ka totalizatora spēlēšana uz kopējo punktu skaitu spēlē (virs/zem līnija) ir jūsu iecienītā līnija. Ja tā, tad jūs neesat vienīgais tāds. Pastāv pieņēmums, ka tie, kuriem ir ķēriens totalizatora spēlēšanā uz virs/zem līnijām, ierindojas sekmīgāko totalizatora spēlētāju vidū. Jūs varat apstrīdēt šo pieņēmumu, bet tas norāda uz ļoti svarīgu ideju. Proti, likmju likšana uz NBA virs/zem līnijām piedāvā lielas laimesta iespējas, un bukmeikeri šīs līnijas neizliek tik pareizi novērtētas kā handikapa līnijas. Vai tas nozīmē vairāk naudas jūsu makā? Tas jums jāizlemj pašiem.

Ja tas jūs neiedvesmo mesties izmēģināt spēkus NBA likmēs, tad pārbaudiet savu pulsu! NBA totalizatora spēlētājiem piedāvā lieliskas iespējas. Nepalaidiet garām to! Totalizatora spēlētāji katru gadu ar nepacietību gaida jauno sezonu un tagad jūs zināt kādēļ.

Nav neviena foruma vai mājaslapa, kas ir saistīta ar likmju likšanu, kas nebūtu pieskārusies sistēmu tēmai. Lielajam vairumam šo sistēmu ir daudz un dažādu mīnusu un beigu beigās tās nedod lielu labumu. Jūs ar sistēmu, kas darbojās gan NBA, gan arī MLB.

Šo unikālo sistēmu piedāvā Kornelas universitātes doktora grāda ieguvējs Džons Morisons, kurš ir izstrādājis modeli, kurā tiek izmantotas NBA un MLB spēles (katras līgas sezonai ir sava sistēma, kurā ir dažādi priekšnoteikumi).

NBA sistēma pēdējo gadu laikā ir ģenerējusi ļoti labus rādītājus – ap 500 uzvarētām sistēmas likmēm, bet zaudēto sistēmas likmju skaitu var saskaitīt uz pirkstiem! Itkā lieliski rādītāji, bet to analīzei pieskārsimies turpmākajā raksta gaitā.

Savukārt, MLB sistēma pēdējo gadu laikā ir ģenerējusi vēl iespaidīgākus rādītājus. Džona Morisona unikālā sistēma ir ģenerējusi vairāk kā 250 uzvaru, bet tikai 2 (!!!) zaudējumus! Tas nozīmē, ka šīs sistēmas kopā dod vairāk kā 95% uzvarētu sistēmas likmju!

Jāpiezīmē, ka katra uzvara sistēmas likmē sastāv no 1 līdz 3 likmēm (A, B un C likme), kas nozīmē, ka sistēmas likme ir uzvarēta, tiklīdz kāda no šīm likmēm ir laimēta! Ja uzvar A likme, tad B un C likme nav jāliek. Savukārt, sistēmas likme tiek zaudēta, ja visas 3 likmes tiek zaudētas.

Tieši šeit der pieminēt to, kā ir nepieciešams interpretēt šos rezultātus, it īpaši to der pieminēt tieši saistībā ar NBA sistēmas likmēm – sistēmas ietvaros NBA ir jāizvēlās izbraukuma komanda, kurai ir vismaz 3 izbraukuma spēļu sērija, kā arī šai komandai ir jāpērk klāt 3 punkti (ja vien izbraukuma komanda nav vairāk -3 favorīta, tad ir jāņem šīs komandas tīrā uzvara). Pārsvarā gadījumu koeficients būs no 1.50-1.60 atkarībā no bukmeikera.

Pieņemsim, ka uz katru sistēmas likmi vēlētos laimēt 1 vienību (tīrā peļņa) un koeficients NBA sistēmai būtu 1.50.

Tātad, ja sistēmas likme uzvar, tad jebkurā gadījumā Jūs laimēsiet 1 vienību, bet ja sistēmas likme zaudē, tad var nākties šķirties no 26 vienībām. Līdz ar to, šie rezultāti, kas itkā garantē vairāk kā 95% uzvarētu NBA sistēmas likmju, var arī nemaz nenest tik lielu peļņu kā cerēts. Tomēr neskatoties uz to, ilgtermiņā šīs NBA sistēmas likmes nes peļņu, bet tā nebūt nav astronomiska kā sākumā varētu likties. Līdz ar to var uzreiz teikt, ka šīs sistēmas trūkums ir tas, ka, ja zaudējat sistēmas likmi, tad zaudējat daudz, bet jau laimējat, tad salīdzinoši maz, bet tas nav atturējis šo sistēmu no veiksmīga iznākuma.

MLB sistēma strādā nedaudz savādāk kā NBA sistēma. MLB sistēmas ietvaros liekat likmi uz komandu X pret komandu Y, ja komanda X iepriekšējā sērijā pret Y ir zaudējusi visas spēles. Ja komanda uz kuru liekat ir favorīte, tad ir jāliek uz šīs komandas tīro uzvaru, bet, ja komanda nav favorīte, tad ir jāliek uz handikapu +1.5. MLB sērijās koeficienti var gadīties visādi – gan 1.80, gan arī 1.35. Tomēr šī sistēma sevi ir lieliski parādījusi gadu gaitā, viennozīmīgi labāk par NBA sistēmu.

Kaut gan nevar akli sameklēt šādas situācijas, jo ir jāņem arī vērā komandu spēks. Tieši to arī Džons Morisons norāda, ziņojot, kuras situācijas var apsvērt, bet tās noteikti nav tā sauktās oficiālās likmes.

Katrā ziņā lai arī šī sistēma nes augļus tomēr arī tai ir savi trūkumi un viena neveiksmīga sērija pašā sākumā var maksāt nopietnus naudas līdzekļus! Tādēļ nekādīgi nedrīkst riskēt ar vairāk kā 3-4% no Jums pieejamajās naudas likmju likšanai.

Totalizatorslatvija.com komanda nemitīgi strādā pie tā, lai nodrošinātu aktuālāko un precīzāko informāciju par iGaming industriju. Šī raksta ietvaros izmantoti sekojoši informācijas avoti:

• Likmju veidi: Vikipēdija
• Basketbols: Vikipēdija

Raksts tapis balstoties uz Totalizatorslatvija.com redakcionālajiem principiem. Neskaidrību vai neprecizitāšu gadījumā sazinieties ar mums, izmantojot sekojošo kontaktformu.

Papildu informācijas resursi par totalizatoru:

• Totalizatoru akadēmija